23. un 24. Maijā, JC „Bāze” notika apmācības par sociālo iekļaušanu un darbu ar riska grupas jauniešiem, projekta „Lielceļš uz…” ietvaros. Apmācību mērķa grupa – iesaistītās personas, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, tai skaitā ar jauniešiem, kas atrodas sociālo dienestu redzeslokā.
Apmācības vadīja Lauma Žubule, neformālās izglītības un emocionālā intelekta trenere, organizāciju psihologs un supervizors, strādā ar sociālā riska jauniešiem kā mentors un grupu vadītāja sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmā ”Palēciens”.
Apmācību iesākumā, lai saliedētu dalībniekus, tika apgūti dažādi komandas saliedēšanas vingrinājumi un analizētas sajūtas un iespaidi.
Lai precīzāk izpratu būtisko darbā ar riska grupu jauniešiem vadītāja dalībniekus aicināja meklēt atbildes uz jautājumiem:
Ko man būtu svarīgi iegūt šajās dienās?
Kā es pielietošu gūto pieredzi?
Kas ir jautājumi par darbu ar sociālā riska jauniešiem?
Kāpēc man ir svarīgs darbs ar sociālā riska jauniešiem?
Lai vienotos, kas tieši ir „sociālā riska jaunietis”, jo sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesu un pagasttiesu darbiniekiem un citiem speciālistiem ir atšķirīgi viedokļi un uzskati par audzināšanas apstākļu risku kritēriju novērtējumu, dalībnieki dalījās pieredzes stāstos, kur iezīmējās situācija, ka problemātisko jauniešu ģimenēs pastāv neatrisinātas problēmas un ir ierobežotas iespējas (vai tādu vispār nav) nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, tādējādi kavējot jaunieša sociālo integrāciju. Nepilnas, daudzbērnu, maznodrošinātas ģimenes ar sliktiem dzīves apstākļiem, kur šos un citus dzīves kvalitāti ietekmējošos faktorus pavada asociāls ģimenes locekļu dzīves veids – dažādas apreibinošās vielas, likumpārkāpumi. Tai pat laikā arī t.s. labvēlīgajās ģimenēs, materiāli nodrošināti jaunieši, arī nokļūst riska grupā, un otrādi – ne visi nelabvēlīgā situācijā esošie jaunieši uzskatāmi par nelabvēlīgā situācijā.
Lai mazinātu devianto uzvedību un veicinātu sekmīgu sociālo integrāciju, vispirms nepieciešams jaunieti sasniegt un uzrunāt. Kā to paveikt?
Dalībnieki, strādājot grupās, analizēja trīs posmus, kas ir svarīgi, lai komunikācijā ar jauniešiem veidotos atgriezeniskā saite un sadarbība.
Sasniegšana
Sociālie tīkli
Pasākumi un aktivitātes
Mācību iestādes
Personīga komunikācija
Komunikācija Sasniedzamība (būt
sasniedzamiem jaunietim)
Atbalstoša un pozitīva vide
Iedrošināšana
Saziņas pieejamība
Ilgtermiņa iesaiste
Atbalsts (mentori, u.c.)
Interešu grupas
Psiholoģiskais atbalsts
Ieinteresēto grupu iesaiste un
sadarbība
Motivācija
Ar līdzīgiem jautājumiem savā ikdienas darbā saskaras Latvijas Samariešu apvienības “Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļas”; projekts “Palēciens”, kas strādā ar sociālā riska jauniešiem vecumā no 13-25 gadiem un ietver sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmu, pamatā ir uz jauniešu vajadzībām balstītas praktiskas aktivitātes.
Programma ir būtisks resurss sociālajiem darbiniekiem darbā ar sociālā riska jauniešiem. Jauniešiem programma ir kā psihosociāls atbalsts un iespēja veidot jaunus, veselīgus sociālos kontaktus, drošā un atbalstošā, profesionālā (sociālā darba) vidē.
Programmas uzdevumi:
Paplašināt jauniešu sociālo kontaktu loku; Veicināt pozitīvu mijiedarbību starp dažādām jauniešu grupām; Attīstīt jaunas sociālās prasmes un stiprināt esošās; Nodrošināt lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas; Nodrošināt starpprofesionālu sadarbību.
Mērķa grupa:
Sociālā dienesta redzeslokā esoši jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kuri dzīvo augsta un vidēji augsta riska ģimenēs un kuriem ir konstatētas multiplas sociālās problēmas, kas ir šķērslis veiksmīgai sociālai integrācijai. Jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes vecumā no 18-25 gadiem, kuri ir Sociālā dienesta klienti un kuriem ir konstatētas multiplas sociālās problēmas, kas ir šķērslis veiksmīgai sociālai integrācijai.
Vienas programmas ilgums – 6 mēneši.
Apmācību otrā diena iesākās ar filmas „Freedom writers” apspriešanu un dalīšanos iespaidos. Šī filma ir īpaši uzrunājoša, jo balstīta patiesos notikumos, tas ir stāsts par cerībām, ticību un jaunām iespējām. Galvenā varone, skolotāja Erīna Gulivera sāk strādāt skolā, kur mācās t.s. grūti audzināmie jaunieši, kuru izaugsmei neviens netic un arī to nevēlas. Tomēr Erīna dara visu iespējamo, un arī neiespējamo, lai jaunieši noticētu sev, saviem spēkiem un iespējām.
Darbā ar jauniešiem veiksmīgi tiek izmantotas dažādas metodikas, gan individuālas gan metodes grupu darbam.
Turpmākajā apmācību dienā dalībnieki gan individuāli, gan grupās apguva dažādas noderīgas metodes.
Un nobeigumā, lai mazinātu profesionālās izdegšanas risku, apmācību dalībnieki apguva dzīves līdzsvara apļa metodi, jo strādājot ar riska grupas jauniešiem, ar saspringtu ikdienas dienas kārtību, jāveic dažādi uzdevumi ar augstu svarīguma prioritāti, ir svarīgi saprast prioritātes un sev dzīvē svarīgāko.
Apmācību dalībniece – Ilze